Lai dziļāk izprastu smaida mehānismu, parunāsim par mūsu nervu sistēmu. Cilvēka nervu sistēma sadalās divās daļās, kas strādā katra par sevi: somatiskā nervu sistēma un veģetatīvā jeb autonomā nervu sistēma. Somatiskā nervu sistēma vada muskuļus un kaulus, un tā vadība nāk no smadzeņu lielo pusložu garozas, kas atrodas uzreiz zem galvaskausa vāka. Tur rodas mūsu vēlmes, priekšstati un domas.

Veģetatīvā jeb autonomā nervu sistēma sākas smadzeņu stumbrā, galvaskausa pamatnē. Tā regulē organisma pamatfunkcijas, pārvalda nomodu un miegu, kontrolē sirdspukstus, utt., vārdu sakot, šī daļa atbild arī par mūsu prieku, laimi un labsajūtu. Tā kā autonomā nervu sistēma vada visas neapzinātās ķermeņa kustības, visus beznosacījuma refleksus, tas nozīmē, ka mēs pa tiešo šo sistēmu ietekmēt nevaram. Mēs nevaram tik viegli mainīt savas emocijas. Bet pilnīgi neiespējami arī tas nav. Kā tad iespējams “piemānīt” mūsu smadzenes?

Kā cilvēka ķermenis parasti reaģē uz kaut ko pozitīvu:

  1. ārējie cēloņi (pozitīvas domas un emocijas – joks, priecīga ziņa, labas atmiņas u.c.), kas rada īstu smaidu;
  2. īsts smaids, īpašu muskuļu sasprindzinājums;
  3. Veģetatīvā nervu sistēma: no smaidu muskuļiem nervu impulsi pa 3-zaru nervu nonāk smadzenēs;
  4. Smadzenes novērtē impulsus un, ja smaids ir īsts, izdala labsajūtas hormonus;
  5. organisms: labsajūtas hormoni ieslēdz arī citas sistēmas pozitīvā virzienā ( uzlabojas veselība).

Ko darīt, ja 1. punkta nav, jeb, pareizāk sakot, tas, kā parasti ir negatīvs – galvā nav pozitīvu domu, joks tevi nesmīdina, nekādas labās atmiņas tavā galvā neienāk?

Tad izejam no pretējā, tad sākam ar smaidu: ja īstais smaids nenāk pats no sevis, tad sasprindzinām acu gredzenmuskuļus, kā rezultātā uzlabosies tava oma.

Visi pamēģinām sasprindzināt seju vispirms dusmu grimasē, lai sajustu kontrastu starp smaida un citām grimasēm.

Pēc tam savelkam acu gredzenveida muskuļus. Automātiski pacelsies vagu muskuļi un lūpu kaktiņi.

Pēc tam seko 3. punkts, 4.,5 un sākas īsts laimes loks – cilvēks sāk smaidīt no labas pašsajūtas, un tālāk viss iet tāpat, kā iepriekš.

Ja mēs smaidām pa īstam, kā tie 10%, kuri no jau no dabas prot smaidīt īstu smaidu, tad izstrādājas noteikti hormoni mūsu emociju smadzenēs un mēs saņemam pozitīvas emocijas ar visām no tā izrietošām sekām. Tātad trenējiet šos muskuļus cik bieži vien iespējams.

Smieklu terapijas 4.izlaidums VIDEO.