Kā tad ir ar to īsto smaidu? Vai smaids ir iedzimts, jebšu tas rodas dzīves laikā, klausoties anekdotes, saņemot priecīgas ziņas, redzot smaidīgus citus, t.i., darot, smaidot citiem, pakaļ, vai arī smaids attīstās pats savā, mums nezināmā veidā?

Izrādās, ka smaids ir ielikts katrā no mums jau kopš dzimšanas, smaids ir ielikts visu šīs planētas iedzīvotāju gēnos, neatkarīgi no viņu rases, tautības un dzīves apstākļiem vai kādiem citiem ārējiem faktoriem. Par to liecina pirmatnējo cilšu pētīšana, kas pagājušajā gadsimtā vēl bija saglabājušās Papua-Jaungvinejas kalnos. Par to liecina arī aklu no dzimšanas cilvēku pētījumi: pat no dzimšanas akli bērni, kas nevar būt mīmiku noskatījušies no citiem, spontāni smaida, kad izbauda labsajūtu.

Protams, dažas tautas izrāda savas jūtas atklātāk, citas ne tik atklāti. Taču prieks, bēdas, bailes un dusmas visiem cilvēkiem ir kopīgas.

Sanfrancisko pētnieks Ekmanis 1967. gadā izgudroja veselu sistēmu, kā jūtu izpausmes attēlot skaitļos un tabulās. Viņš atklāja, ka mīmiku cilvēka sejā rada 42 muskuļi. Ekmanis atklāja arī 19 smaidīšanas veidus, no kuriem īsts smaids ir tikai viens. Kam tad kalpo 18 neīstie smaidi?

Tās ir mūsu maskas, aiz tām mēs slēpjamies: tas var būt smaids, ko jūs uzliekat, kad noklausāties kādu manu bezgaumīgu anekdoti, bet rādāt man pieklājības smaidu, tas var būt smaids (neliels), kad runājaties ar priekšnieku vai sievasmāti, vai vīramāti; tas var būt smaids, aiz kura mēs slēpjam savu apmulsumu, bailes, nepatiku utt.

Smaida radīšanā galvenie ir lielie vaigu kaulu muskuļi, kas stiepjas no vaigu kauliem uz augšlūpu un velk mutes kaktiņus uz augšu. Viltus smaidam pieslēdzas vēl citas sejas muskuļu grupas. Taču šīm muskuļu grupām ar prieku ir maz sakara.

Tikai viens smaida veids ir īsts, un tad, ne tikai lūpu kaktiņi paceļas uz augšu, bet arī acis mazliet samiedzas, acu kaktiņos parādās smieklu krunciņas, un uz augšu paceļas vaigu augšējā daļa, jo ir savilkušies acu gredzenveida muskuļi. Vienīgi šis smaids pauž patiesu labsajūtu. Un jo vairāk cilvēka sejā parādās šis smaids, jo vairāk tas liecina par to, ka viņam kaut kas ir ļoti paticis: zinātniskajos eksperimentos tā bija filma. Turpretī šausmu ainās, smaids no cilvēku sejām pazuda acumirklī.

Zinātnieki atklāja, ka acu gredzenveida muskuļus cilvēks ar savu gribu nevar kontrolēt – lūk, iemesls, kāpēc cilvēki lielākoties tā arī nespēj dabiski pasmaidīt foto vai kinokameras priekšā. Pat daudziem aktieriem ir problēmas ar īstu smaidu – un tad mēs nenoticam viņu spēlei. Paskatieties burbuļu seriālos, kā smaida aktieri. Paskatieties uz politiķiem, uz Bušu, piemēram, vai uz mūsu prezidenti. Vai tas ir patiess smaids? Un viņi nav vienīgie… Izrādās, ka tikai 10% no visiem cilvēkiem var pēc pasūtījuma pasmaidīt ar īstu smaidu. Pārējiem pagaidām ir jāsmejas par labiem jokiem vai jākavējas atmiņās par brīžiem, kad viņi ir jutušies ļoti labi.

Smieklu terapijas 2.izlaidums VIDEO