09.08.21. Pēteris Antons saņēma un pierakstīja šo vēstījumu:

“Nākotnes labklājība mīt šajā mirklī.

Kurp tu arī nedotos, kur arī nevirzītos, telpā vai laikā, tu nevari pamest šo Esamību. Apzinies to, ka tu nevari aiziet no Viņas (pamest Esamību) – tu vienmēr esi Esamībā, tu vienmēr esi Mājās.

Svētība (spēks, veselība un labklājība) var nākt tikai uz to vietu, kas tiks atbrīvota no blīvuma. Cīņa ar blīvumu notur to, padara to vēl cietāku un kavē svētības ienākšanu tavā dzīvē.

Pārmērīgas bažas par ķermeņi padara to blīvāku un smagāku – virsroku ņem gravitācija. Līdzsvaru veido gravitācija kā saknes, un levitācija kā lapas vējā.

Pašanalīze ir salīdzināšanās ar citiem. Tas veido pretstatus. Tad citi cilvēki kļūst par taviem spoguļiem. Šie spoguļi-pretstati (poli) izraisa tevī vainas sajūtu un šaubas par tavas rīcības pareizību.

Savukārt sevis pētīšana (pašizziņa) izmanto nevis spoguļus, bet dziļumu un perspektīvu. Tikai tad tu būsi pārliecināts, ka visas tavas darbības ir pareizas, jo nāks no skaidrības un patiesības avota. Tad pareiza darbība būs neizbēgama.

Cilvēki, kas dara neiespējamo, ir tie, kuri ir brīvi no pašanalīzes (nesalīdzina sevi ar citiem), kā arī tie, kuri ar disciplinētu apņēmību apslāpē savas šaubas.

Cilvēki kļūdaini piešķir augstu vērtējumu ārējām bagātībām, tai pašā laikā nepamana savu iekšējo nabadzību. Dzīve, kam trūkst iekšējās apgaismības dziļuma, uzaicina kā skolotājus zaudējumus un nabadzību.

Cilvēki cer uz labāku laiku, un neapzinās, ka vienīgais labākais laiks ir šis mirklis.

Šī mirkļa perfektums atklāsies tikai tad, kad tu meklēsi tajā iedvesmu.

Cilvēks ir atkarīgs no sabiedrības vērtējuma un atzinības, tāpēc izjūt vajadzību piederēt kādai grupai vai sabiedrībai. Taču sabiedrība izstumj izcilus cilvēkus, lai saglabātu savu kārtību. Izcilas personības vēlas piederēt sabiedrībai, jo pārvērtē viduvējību. Lai vientulība palīdz tev izprast, ka Esamība ir neaptverama, un tad tava saskarsme ar citiem būs brīva no atkarības.

Tikai tie, kas viegli šķirās no Zināmā, paturot no tā tikai dzīves gudrību, kļūst par izcilām būtnēm. Tikai dažas izcilās būtnes izvēlas Nezināmā ceļu, kas atrodas ārpus masu komforta zonas. Un vēl pavisam nedaudzi dzīvo Neizzināmajā – šis ceļš bieži notiek vientulībā.

Ja tu nolemsi atvienoties no “matrices”, tu būsi pakļauts nosodījumam no pūļa (no spoguļu) puses. Taču tev jāzina, ka ķermenis, dvēsele un gars arī ir tādi spoguļi. Savu spoguļu eksistenci nodrošini tikai tu pats – tu, kas patiesībā esi bez sākuma un bez gala.

Ja no visa tā tu novērsīsi savu uzmanību – tu kļūsi caurspīdīgs. Un tad tavai pārpilnībai nebūs robežu.”