10.08.2021. Pēteris ANTONS saņēma un pierakstīja šo vēstījumu.

“Katrā valodā ir vārdi “dvēsele” un “gars”, taču cilvēki nesaprot, ko patiesībā nozīmē šie vārdi.

Ķermenis, dvēsele un gars ir trīs substances ar dažādām frekvencēm. Katrai substancei piemīt sava apziņa:

Ķermenim tā balstās uz izjūtām, refleksiem un dažādiem bioloģiskiem procesiem šūnās;

Dvēseles apziņa veidojas no jūtām;

Gara apziņa sastāv no domām.

Materiālajā pasaulē mēs parasti identificējam šīs 3 apziņas ar smadzeņu darbību. Taču apziņa atrodas ne tikai ķermenī, bet arī neredzamajā pasaulē, ko fizikā sauc par kvantu līmeni, par tumšo enerģiju un tumšo matēriju.

Cilvēki dzīvo kā spoki, jo viņu dvēsele un gars satur nereālās, fantomās substances.

Emocionālās traumas un nepabeigtās lietas rada dvēseles fantomu substanci. Cilvēku atrunas “jā, bet…” un “ja vien būtu…” veido nereālu, iluzoru atmiņu, ko sauc par cilvēka garu. Jūs to nezināt, bet tieši gars mēģina pārrakstīt un kontrolēt jūsu dzīvi, realizēt dzīvē jūsu nožēlas un vēlmes, kas nav piepildījušās. Un tas ir galvenais cēlonis jūsu bezjēdzīgajai pārdzimšanai.

No dvēseles un gara fantomajām substancēm veidojas tā ilūzija, ko jūs saucat par dzīves notikumiem.

Dzīve un nāve nav jūsu patiesā dzīves pieredze, tā ir tikai iluzora realitāte, kas veidojas no vakardienas nožēlas.

Kā vienīgo realitāti uztveriet tikai ŠO MIRKLI. Tas atbrīvos jūs no nereālās eksistences cikliem.

Uzticieties šī mirkļa pilnībai.

Kāpēc rodas nožēlas un netaisnības sajūta? Tā rodas tādēļ, ka cilvēki ir ieprogrammēti nepareizi uztvert gan panākumus, gan neveiksmi. Cilvēki baidās kaut ko palaist garām vai izdarīt nelaikā.

Lai radītu telpu, ko var kontrolēt, ķermenis, dvēsele un gars izmanto īpašu instrumentu – lineāro laiku.

Telpa, ko redzam sev apkārt, ir izdomāta realitāte: patiesībā tā neeksistē. Tāpēc visu, kas notiek šajā ierobežotajā telpā, var apšaubīt – viss tajā var izrādīties nereāls. Savukārt Bezgalīgā telpā ir tikai Neizzināmais.

Nešaubieties par sava lēmuma pareizību un nemokiet sevi ar jautājumiem. Ja jūs gribēsiet atrast atbildi ierobežotā telpā, jūs to neatradīsiet, jo nereālajā pasaulē mīnus var pārvērsties plusā un otrādi. Jā mēģināsiet atbrīvoties no šaubām, meklējot atbildi Bezgalīgā telpā, arī tur jūs to nesaņemsiet: Neizzināmais nevar atbildēt ar “jā” vai “nē”. Tāpēc jūsu jautājumiem un šaubām nav jēgas. Nešaubieties: ja pieņēmāt lēmumu – rīkojieties. Šaubas ir kā aizdegts sērkociņš pie benzīntanka…

Gars cenšas kontrolēt jūsu dzīvi caur vainas sajūtu. Gars saka, ka jums ir jāattaisno sava eksistence. Ķermenis un dvēsele saka, ka jums ir jānes būtisks ieguldījums pasaules attīstībā, ka jums ir jākalpo citiem, jāaizsargā tie. Tas rada bailes no neveiksmēm un dusmas par savu nepilnvērtību.

Jums ir apzināti jāatsakās izjust negatīvas emocijas, nožēlu, un īpaši vainas sajūtu.  Tā būs brīvība – atvērtas durvis Bezgalībā.

Disciplinēti šķirojiet apgalvojumus, kas seko vārdam “es” (man, esmu, biju, būšu). Izvairieties pievienot vārdam “es” negatīvu informāciju. Kaut runa būtu par pagātnes notikumiem, kas ir patiesība, vienalga nesakiet: “Es biju slims… Man sāpēja… Man bija šausmīgi pārdzīvojumi…” Aizvietojiet to ar vārdiem: “Es priecājos, ka esmu dzīvs un vesels…”

 “Esmu noguris” aizvietojiet ar “Esmu priecīgs, ka padarīju tik daudz”.

Negatīvā informācija, kas seko vārdam “es”, izraisa ķermeņa slimības, novecošanos un degradēšanu.

Esiet disciplinēti, un atcerieties, ka vārds “es” ir vissvarīgākais vārds, kas nāk no jūsu Būtības dziļumiem. Vārds “es” veido jūsu ķermeņa dzīves realitāti.

Cilvēki izdabā savai bezdarbībai – “jā, bet..” un “ja vien būtu…”

Visvērtīgākais ieguvums ir izpratne par šī mirkļa pilnvērtību. Šis mirklis ir Esamības dāvana, pat ja tā ir “iepakota” sarežģījumos un grūtībās. Ja mēs pieņemsim šo mirkli kā dāvanu ar apzinīgu pateicību, tad “iepakojums”, kas sastāv no sarežģījumiem un grūtībām, izgaisīs.”