Ir divu veidu cilvēki: vieni informāciju iegūst no citiem, otri – no savas pieredzes. Informācija ne vienmēr ir ieteikums darboties. Pieredze rāda, ka informācija lielākoties ir tikai prāta barība – prāts to norij un apmierinās. Dzīvē kaut ko maina tikai paša pieredze. Es pēc savas pieredzes varu teikt, ka es piederu pie otrās grupas: es vispirms kaut ko piedzīvoju un tikai tad par to izlasu, vai uzzinu no citiem.
Tāpat tas notika arī ar smaidu. Kad savas veselības uzlabošanai biju visu ko izmēģinājis, un nekas man vairs nepalīdzēja, sāku smieties. No rīta pamodos un smējos, smējos, ka vēl esmu dzīvs. Mans onkulis 75 gadu vecumā teica: “Cilvēkam vienmēr kaut kas sāp, un tad, kad cilvēks pēc 40 gadiem no rīta pamostas un viņam nekas nesāp, viņš zina, ka ir – miris”. Pirms 40 gadiem no rīta pamodies, es zināju, ka joprojām esmu dzīvs, jo man toreiz sāpēja visas malas. Un, ja jau es esmu dzīvs, tad varu vēl smieties. Un smējos arī. Un smejos līdz pat šai dienai, lai gan man jau nekas nesāp, ne no rīta, ne vakarā.
Smieklu terapijas 6.izlaidums VIDEO.