Kas tad ir īsts un patiess smaids, kur dabūt to īsto smaidu, ja cilvēks sev visapkārt redz tikai to negatīvo, ja cilvēkam jau no dabas ir ielikta tieksme pēc traģikas? Kā pievērsties pozitīvajam, kā smaidīt, lai no smaida būtu kāds labums?
Šodien parunāsim par smaida teorētisko pusi. Kāpēc jums ir pozitīvs rezultāts tikai no tā, ka jūs smaidījāt un atcerējāties smaidu visas dienas garumā? Ko saka zinātnieki par smaidu, kā viņi izskaidro smaida fenomenu?
Pievēršanās smaidam, atcerēšanās, ka jāpasmaida – tā jau ir pievēršanās pozitīvajam. Tas nozīmē, ka mēs jau esam pievērsušies rozēm, nevis dzelkšņiem, un visai drīz mani mācekļi varēs teikt, ka “dzīve ir rožu lauks”.
Tātad, smaidot, mēs pievēršamies tām smadzeņu daļām, mēs aktivizējam tās smadzeņu daļas, kas rada labsajūtu. Tāpat kā muskuļus, šīs sistēmas, šīs smadzeņu daļas var trenēt, un tad smadzenes maina savus slēgumus. Ne tikai cilvēka ārējā pieredze (kaut kas jautrs, smieklīgs, jocīgs no ārpuses), bet pieredze pašā cilvēkā (saskarsme ar savām jūtām) maina smadzeņu slēgumus no negatīvā uz pozitīvo. Smadzenes spēj pašas sevi pārprogrammēt.
Noskatieties VIDEO
Pēteris Antons