Kāds 2010. gada pētījums sniedza vēl vienu svarīgu atziņu par šo sarežģīto saikni. Tika noskaidrots, ka tad, kad vesels bērns piedzīvo stresa situāciju un pēc tam dzird savas mātes mierinošo balsi, viņa smadzenēs aktīvi izdalās oksitocīns – dabisks ķīmisks savienojums, kas veicina mierīgu, labvēlīgu noskaņojumu un pastiprina maigās jūtas, drošības sajūtu un uzticību, ļaujot bērniem un vecākiem izjust dziļu tuvību vienam pret otru. Vecāku balsis instinktīvi mierina bērnu un veicina vēlmi pēc verbālās saskarsmes. Taču autistiem oksitocīna līmenis smadzenēs bieži ir ievērojami zemāks nekā tipiski attīstošiem bērniem. Interesanti, ka daudziem bērniem šis zemais oksitocīna līmenis var būt nevis tieši autisma, bet gan dzirdes hiperjutības rezultāts. Ja klausīšanās process ir sāpīgs vai pārāk intensīvs, tas var kavēt veselīgu saišu veidošanos starp dzirdes centriem un atalgojuma sistēmu smadzenēs, tādējādi mazinot vēlmi pēc sociālās un verbālās mijiedarbības.
Lai gan daudzi autisti var šķist vienaldzīgi pret cilvēka balsi, tas nenozīmē, ka viņi ir vienaldzīgi pret skaņu kopumā. Gluži pretēji, lielākajai daļai no viņiem ir paaugstināta jutība pret noteiktām skaņām, kas var izraisīt pat fiziskas sāpes un diskomfortu, tāpēc viņi bieži vien instinktīvi aizspiež ausis un var pat kliegt, lai aizsargātos no šīs pārāk intensīvās skaņu pasaules.
Šajā sarežģītajā kontekstā skaņu terapija var kļūt par tiltu, kas palīdz veidot emocionālu saikni starp māti un bērnu ar autismu. Mierinošas un modulētas skaņas var mazināt dzirdes hiperjutību, padarot cilvēka balsi un citus apkārtējās vides skaņas pieņemamākas un pat patīkamākas. Tādējādi tiek radīti labvēlīgāki apstākļi emocionālās saiknes veidošanai un vēlāk arī runas attīstībai. Turklāt skaņu terapija var sniegt palīdzību arī citiem cilvēkiem, kuri saskaras ar paaugstinātu jutību pret skaņām un trokšņiem, palīdzot viņiem atgūt mieru un harmoniju skaņu pasaulē.
Skaņu terapijas programma NeuroHarmonyDeep