Tāpat, ka cilvēkam ir divas rokas, divas acis un divas ausis, arī aknas un aizkuņģa dziedzeris veido orgānu “pāri”. Ja viens no šiem orgāniem nestrādā pilnvērtīgi, cieš arī otrs.
Slavenais ukraiņu akadēmiķis B.Bolotovs izdarīja interesantus atklājumus par šī “pārīša” darbību.
Akadēmiķis B.Bolotovs sadala visas šūnas divos veidos: vīrišķās un sievišķās šūnas (vīriešu vai sieviešu dzimte tiek piešķirta nosacīti pēc „iņ-jan” principa). Vīrišķās šūnas izdala skābus fermentus, bet sievišķās šūnas – sārmainus. Piem., aknas sastāv gan no vīrišķām, gan no sievišķām šūnām. Sievišķās aknu šūnas izdala žulti, kas ir sārmaina, bet vīrišķās aknu šūnas izdala skābās aminoskābes.
Arī aizkuņģa dziedzera šūnas ir gan vīrišķās, gan sievišķās. Aizkuņģa dziedzera vīrišķās šūnas izdala insulīnu un glikagonu, bet sievišķās šūnas izdala sārmainus fermentus (tripsīnus un himotripsīnus).
Tāpat kā aknu šūnas, arī aizkuņģa dziedzera šūnas un fermenti var klejot pa organismu. Kad caur 12-pirkstu zarnas atvērumu aizkuņģa dziedzera fermenti nokļūst kuņģī, ar savu augsto pH tie sāk iznīcināt veselās kuņģa šūnas. Ēdiena atraugas vai gaisa atraugas, kam daudzi cilvēki nepievērš uzmanību, ir pazīme, ka caur 12-p. zarnas atvērumu, ko sauc par pilorusu, kuņģī ir nokļuvuši aizkuņģa dziedzera fermenti.
Un jums jāzina, ka kairināts kuņģis, gastrīts, kuņģa čūla ir aizkuņģa dziedzera „nopelns”. Aizkuņģa dziedzeris izdala tos pašus sārmainos fermentus (tripsīnu un himotripsīnu) ko vēža šūnas. Aizkuņģa dziedzerī ir vīrišķās un sievišķās šūnas. Vīrišķās – izdala skābus fermentus, sievišķās – sārmainus. Ja cilvēks ēd pārsvarā sārmainu uzturu (ogļhidrātus), šie fermenti nu noteikti nebūs līdzsvarā, aizkuņģa dziedzerī būs vairāk sārmaina vide, kas veicinās vēža šūnu attīstību.
Piemēram, kuņģa vēzis nekādi neizpaužas līdz brīdim, kad jau ir izveidojušās metastāzes. Bet slims aizkuņģa dziedzeris var aktivizēt vēža šūnas ikvienā orgānā. Šī iemesla dēļ cilvēki, kuri neko nedara savas veselības labā, dzīvo uz bumbas ar laika degli.
Jābūt taču kādam cēlonim, ka aizkuņģa dziedzeris sāk darboties pret savu organismu, vai ne?
Jā, tādi cēloņi ir atklāti: mugurkaula krūšu daļas patoloģijas, klejotājnerva iekaisums un stress. Tas nozīmē, ja cilvēks turpina nervozēt, tad klejotājnervs neaizver pilorusu – 12p. zarnas atvērumu. Un ar medikamentiem un uzturu sadziedētais piloruss tagad no jauna ir iekaisis. Tātad vietā ir teiciens: „Ko Dievs pa dienu sabūvē, to velns pa nakti nojauc”. Ko cilvēks ar savu darbu – pareizu ēšanu un visu pārējo ir uzbūvējis, to prāts ar savu stresošanu ir atkal nojaucis.
Un ar šiem cēloņiem mēs arī strādāsim video-seansos AIZKUŅĢA DZIEDZERIS un VEĢETATĪVĀ NERVU SISTĒMA.
Aizkuņģa dziedzeris un aknas veido savdabīgu orgānu „pāri”. Aknas un aizkuņģa dziedzeris nevar dzīvot viens bez otra, tātad tie arī jādziedina tikai kopā. Mums ir pieejams arī video-seanss AKNĀM.
Visi ārsti zina, ka pie liekā svara ir vainīgs aizkuņģa dziedzeris, kas regulē vielmaiņu. Pēdējie zinātnieku atklājumi liecina, ka aizkuņģa dziedzeris var darboties arī kā audzējs. Kā tas notiek?
Ar saviem fermentiem aizkuņģa dziedzeris sagremo paša radīto insulīnu. Un tad rodas lieks svars un diabēts. Faktiski liekais svars ir ne tikai pirmsdiabēta stāvoklis. Liekais svars – tas ir arī pirmsvēža stāvoklis. Un sliktā ziņa ir tā, ka aizkuņģa dziedzeris var ieslēgt onkoloģisko procesu jebkādā ķermeņa orgānā. Kādā veidā?
Vēža šūnas izdala tos pašus sārmainos fermentus (tripsīnu un himotripsīnu), ko aizkuņģa dziedzeris. Tādā veidā vēža šūnas sagremo blakus esošās veselās šūnas. Tas lika zinātniekiem izvirzīt hipotēzi, vai tikai vēža šūnas nav klejojošās aizkuņģa dziedzera šūnas? Izrādījās, ka tas tā ir.
Protams, tas ir tikai viens no onkoloģijas cēloņiem, ir arī citi. Tā labā ziņa ir tā, ka, ja jūsu ķermeņa pH būs vienmēr līdzsvarā, nekādas aizkuņģa vai aknu šūnas vienkārši nebūs spējīgas ieperināties citos orgānos, jo klejojošām šūnām vairs nebūs tām piemērotā sārmainā vide un organisms tās atstums.
Akadēmiķis B.Bolotovs veica šādu eksperimentu: mēģenē ar fizioloģisko šķīdumu ievietoja veselas un dzīvas šūnas: sirds un nieru šūnas. Šūnas labi samaisīja, bet jau pēc neilga laikā šūnas atkal sadalījās 2 grupās: sirds šūnas pie sirds šūnām, bet nieru šūnas pie nieru šūnām. Un tā tam arī vajadzētu būt.
Akadēmiķa B.Bolotova ieteikumi aizkuņģa dziedzera atveseļošanai:
„Ja gribi, lai tava dzīve būtu rūgta – lieto saldumus. Taču, ja gribi, lai tava dzīve būtu salda – lieto rūgtumus (rūgtumvielas)”. Rūgtumvielas ir sinepes, mārrutki, ķiploki, sīpoli, pipari, čili, ingvers, cigoriņu kafija u.c.
Atcerieties, asām un rūgtām garšvielām nelielā daudzumā vienmēr jābūt uz jūsu galda.
Aizkuņģa dziedzera atveseļošanai nepieciešamais mikroelements ir cinks. Cinku (Zn) satur: bumbieri, āboli, mellenes un ievu ogas.
Vēl ir vajadzīgs kāds ļoti svarīgs mikroelements, ko sauc par hromu. Ko labu dara hroms?
Hroms mazina tieksmi uz saldumiem. Hromu satur pākšaugi, ķirši, plūmes, skābpiena produkti un sīpoli.
Sīpolus var izmantot arī limfoendokrīnās sistēmas dziedināšanai. Limfoendokrīnā sistēma ietver sevī ne tikai limfmezglus, mandeles, aizkrūts dziedzeri un liesu, bet arī tādus dziedzerus kā vairogdziedzeri, prostatas dziedzeri, un visus pārējos dziedzerus, tai skaitā arī aizkuņģa dziedzeri.
Lai sīpoli būtu jūsu zāles, tie jāēd ne tikai svaigi, bet arī marinēti.