Kapilāri – mūsu galvenā sirds
Pagājušā 20.gs. sākumā Dr.Zalmānovs atklāja, ka kapilāri, atšķirībā no sirds ir spējīgi kā iesūkt, tā arī izspiest no sevis asinis. Mūsu sirds, kā zināms, pumpē asinis tikai uz vienu pusi. Līdz ar to, kapilāri ir galvenā “sirds” mūsu ķermenī.
Kapilāri ir mikroskopiski asinsvadi, kas kā smalks tīkls pārklāj visus orgānus, visus ķermeņa audus un šūnas. Kapilāri ir 50 reizēs tievāki par cilvēka matu. Kapilāru kopējais garums pieauguša cilvēka ķermenī sasniedz 90 tūkstošus kilometru. Kapilāros cirkulē 80% no kopējā asiņu daudzuma ķermenī. Ķermenis sastāv no orgāniem, orgānus veido audi, audi savukārt ir veidoti no šūnām. Asinsrites sistēma sastāv no sirds, vēnām un artērijām, no asinsvadiem un no kapilāriem. Kapilāri ir tikpat svarīga organisma sastāvdaļa kā šūnas. Kapilāri piegādā šūnām visas nepieciešamas barības vielas. Kapilāri ir novietoti starp šūnām. Ja kaut kāda iemesla dēļ kapilāros tiek traucēta asins cirkulācija, pirmās no tā cieš šūnas, pēc tam orgānu audi – audi bez asins apgādes iet bojā un arī attiecīgais orgāns sāk slimot.
Kapilāri spēj paplašināties un sašaurināties. Kad kapilāri paplašinās, arteriālais asinsspiediens pazeminās. Kad kapilāri sašaurinās, arteriālais spiediens paaugstinās. No rīta kapilāri parasti ir nedaudz sašaurināti, līdz ar to, vielmaiņa norit lēnāk, arī ķermeņa temperatūra ir zemāka. Vakarā kapilāri paplašina savu diametru, tāpēc arī vielmaiņa notiek ātrāk, ķermeņa temperatūra paaugstinās. Rudenī un ziemā kapilāri ir nedaudz sašaurināti, asins cirkulācija ir lēnāka, tāpēc aukstā laikā cilvēki saslimst biežāk, aukstā laikā palielinās arī hronisko slimību uzliesmojumi.
Kapilāri vibrē, t.i. ritmiski pulsē tāpat, kā sirds. Līdzīgi sirdij, kapilāri dzen arteriālās un venozās asinis. Šūnu dzīvība galvenokārt ir atkarīga no kapilāriem. Sirds un lielo asinsvadu (vēnu un artēriju) galvenā funkcija ir pumpēt asins uz kapilāriem. Arī asinsvadu un pašas sirds veselība lielā mērā ir atkarīga no kapilāriem, kas tos baro.
Kapilāru sieniņas ir sava veida filtrs, caur kuru notiek vielmaiņa. Ķermeņa veselība galvenokārt ir atkarīga no kapilāru membrānu caurlaidības. Kapilāru membrāna laiž cauri tikai ūdeni, sāļus un gāzes. Taču ja šī kapilāru caurlaidība ir traucēta, šūnās iekļūst nevajadzīgas un pat kaitīgas vielas. Šūnas iet bojā no pārslodzes. Kapilāru caurlaidības traucējumi ir slimība, ko medicīnā sauc par kapilāropātiju. Pirmā pazīme, kas liecina par to, ka ir sākusies kapilāropātija, ir kapilāru pulsācijas pazušana. Asins kapilāros sastāvas kā purvā, vēlākajā stadijā kapilāri “aizveras” un pārstāj piegādāt šūnām tik svarīgās uzturvielas.
Kapilāru patoloģiskās izmaiņas ir praktiski VISU slimību sākums.
Jau sākot no 30 gadu vecuma, kapilāru funkcijas cilvēka ķermenī samazinās. Tas noved pie dažādām “vecuma slimībām” kā arī pie visa organisma novecošanas.
Daudzu slimību cēlonis ir traucēta asinsrite kapilāros. Piem., vēnu paplašināšanās sākums arī ir kapilāru bojājumi.
Patoloģiskie kapilāru bojājumi var veicināt sekojošu slimību rašanos:
- asinsvadu slimības (piem, tromboflebīts);
- sirdskaites (infarkts u.c.);
- asinsspiediena problēmas;
- nervu sistēmas traucējumi (epilepsija, smadzeņu tūska u.c.);
- kaulu slimības (artrīts, artroze, kaulu deformācija);
- muskuļu atrofija, krampji;
- plaušu slimības;
- nieru slimības;
- gremošanas sistēmas traucējumi (kuņģa un 12-pirkstu zarnas čūlas, aknu un žultspūšļa slimības);
- ādas slimības (ekzēma u.c.);
- acu slimības (katarakta, glaukoma);
- skleroze un mīksto audu atrofija.
Visu šo slimību gadījumos jāpievērš uzmanība kapilāru funkciju atjaunošanai, jāatjauno kapilāru membrānu caurlaidība.
Daži padomi asinsvadu profilaksei.
Ja gribi aktivizēt vielmaiņu, saglabāt savu jaunību vai atbrīvoties no lieka svara – netuntulējies!
Vēsums aktivizē kapilārus un asinsriti kopumā. Tāpēc ģērbies pēc iespējas plānāk un vieglāk: cik ilgi vien iespējams nevalkā cepuri, arī ziemā turpini valkāt kreklus ar īsām piedurknēm, daudzslāņu drēbes, lai varētu kaut ko novilkt; naktī guli kails zem vieglas segas utt.
Taču pieradini sevi pēc vēsuma pakāpeniski. Rūdies: ej zem kontrasta dušas, mazgā seju ar aukstu ūdeni. Ja kapilāri nav tuvu ādas virspusei – mazgā seju ar ledainu ūdeni vai ar ledu.
Taču nekrīti arī galējībās! Ķermenim ir vajadzīgs patīkams vēsums, nevis aukstums.
Kā Veselības Skolotāji uztur sevi formā?
Pēterim šogad palika 80 gadi, Ērikai – 47. Viņi jūtās un izskatās jauni un veseli.
Saka, ka cilvēks ir tik jauns, cik jauni ir viņa asinsvadi. Ērika un Pēteris ievēro šo fizioloģisko principu, tāpēc katru dienu veic seansu “ASINIS”.
“Mēs izstrādājām video-seansus vispirms paši sev, lai vienmēr būtu formā. Neskatoties uz sabalansēto uzturu un fizisko slodzi, mēs papildus rūpējamies par saviem asinsvadiem. Neizlaižot nevienu dienu, video-seanss “ASINIS” ir mūsu ikdienas rituāls”, – skaidro Ērika.
Veselības Skolotāji vienreiz nedēļā profilaktiski veic seansu arī SIRDIJ.
“Papildus seansam ASINIS, kursa veidā mēs veicam arī seansu AKNĀM. Cilvēki nezina, ka aknas nosaka optimālu asins sastāvu, asinsspiedienu un asinsriti. Izlasiet mūsu rakstus par aknām un pārliecinieties paši – daudzu slimību cēlonis ir ne tikai kapilāri, bet arī aknas”, – piebilst Pēteris.