Reti kurš zina, ka daudzi nepatīkami simptomi, kas ir saistīti ar smadzeņu darbību, gremošanu, asinsspiedienu un pat sāpēm kājās, ir nieru traucējumu sekas. Kāpēc medicīniskā diagnostika neatrod nieru traucējumus? Kāpēc daudzi slimnieki paliek bez palīdzības – ar savu nogurumu, sāpēm un sliktu pašsajūtu? Savā rakstā mēs mēģināsim atbildēt uz šiem jautājumiem, ka arī sniegt jums nepieciešamu palīdzību nieru atveseļošanā.

Vispirms veiksim nieru un urīnorgānu pašdiagnostiku. Ja jums ir kaut 2-3 no šīm izpausmēm, būtu jāatveseļo nieres:

sāpes un diskomforts jostasvietā; ceļgalu vājums, nogurums kājās, ceļu un gūžu locītavu slimības; roku tirpšana;

acu tūska, tumši riņķi zem acīm; acu asarošana izejot no siltām telpām aukstumā;

ādas bālums; trausli mati;

sausums mutē; smaganu un zobu problēmas;

depresija, miegainība vai nespēks, kā sekas uz laika apstākļu maiņām; bailes, fobijas;

nedaudz paaugstināta ķermeņa temperatūra;

paaugstināts asinsspiediens;

biežas galvassāpes, reiboņi, slikta atmiņa, bezmiegs, dzirdes pasliktināšanās, džinkstoņa ausīs, aizkrīt ausis;

bieži ir sajūta, ka salst kājas, kaut atrodaties siltā telpā; bieža urinēšana, sevišķi kad salst kājas vai nakts laikā;

nepatīkama sviedru smarža. Vispār sviedriem nemaz nevajadzētu smirdēt, jo ar sviedriem izvadās ļoti maz toksīnu. Taču, kad nieres netiek galā ar savu funkcijām, toksīni izvadās ar sviedriem. Cilvēks pats savu smaku var arī nesaost, tāpēc jāpaosta drēbes, kad tās novelk.

pārāk reta urinēšana; izmaiņas urīna krāsā vai daudzumā;

prasās lietot daudz sāls; dažreiz apetītes zudums, slimīga novājēšana.

Tagad parunāsim par to, kā nieres ietekmē smadzeņu šūnas un nervu sistēmu.

Maz, kurš zina, ka arī nieres ietekmē nervu sistēmu. Diemžēl parasti nieru darbību pielīdzina vienkāršam filtram, ko izmanto saimniecībā. Taču tā tas nav. Iedomājieties, ka saimniece mazgā grīdu ar ūdeni, kas ieliets spainī. Ko saimniece dara ar izmantotu, netīru ūdeni? Izlej to, un pēc tam ņem citu, tīru ūdeni, vai ne? Taču mūsu organisms nevar atļauties tādu greznību, tāpēc ka arī „netīrajās” asinīs atrodas svarīgas vielas, ko sintezēt no jauna būtu pārāk “dārgi” un apgrūtinoši. Līdz ar to svarīgām vielām ir nepārtraukti jāatgriežas kopējā asinsritē. Grūti iedomāties tādu filtru, kas būtu spējīgs attīrīt šķidrumu tikai no “netīrumiem”, saglabājot vērtīgās vielas. Taču daba ir atrasinājusi šo dilemmu, radot filtru ar iebūvētu biodatoru. Un tāds filtrs ir nieres.

Diennakts laikā nieres izfiltrē 180 litrus šķidruma. No tiem tikai 15 izdalās kā urīns (1,3 – 2 litri diennaktī). Visas pārējās vielas uzsūcas atpakaļ asinsritē caur nieru kanāliem, kuru kopējais garums ir mērāms kilometros. Nieres izvada ārā ap 200 toksiskās vielas, nodrošinot pastāvīgu asins sastāvu un organisma homeostāzi.

Iedomājieties, asins plazmā nierēm jāuztur nātrija līmenis 3,3 grami uz litru, ne vairāk, ne mazāk. Ja nātrija daudzums mainīsies kaut par gramu, nāve ir neizbēgama. Tāpat ir ar asins pH, kura svārstības tikai par 0,4 vienībām arī izraisa nāvi.

Protams, mēs nerunāsim par dzīvības un nāves jautājumiem. Taču pat nelieli traucējumi nieru darbībā burtiski “saindē” jūsu dzīvi, un var kļūt par neredzamu, taču noteicošu faktoru jūsu slimībām un nervozitātei.

Mediķi labi zina, ka nieres ir “klusi un nemanāmi” orgāni, jo reti paziņo par traucējumiem ar sāpēm. Arī zinātniskajā literatūrā daudz raksta par to, cik grūti ir atpazīt nieru traucējumus, cik bieži nieru problēmas paliek nesaredzētas un neatpazītas. Kad pacients “jūt” savas nieres, tad slimība jau aizgājusi tik tālu, ka pacients vai nu jāpiestiprina pie mākslīgās nieres, vai arī jādomā par nieru transplantāciju. Taču lielākā daļa cilvēku dzīvo un pat nezina, ka viņi nepārtraukti saindējas. Viņi griežas nevis pie urologa, bet pie citiem speciālistiem: pie aizdusas un paaugstināta asinsspiediena – pie kardiologa, pie redzes pasliktināšanās – pie acu ārsta… utt.

Varam tikai piebilst, ka nav iespējams pat saskaitīt, cik daudz cilvēku griežas pie neiropatologa un psihiatra ar nervu problēmām, kas patiesībā ir nieru traucējumu simptoms.

Situāciju pasliktina arī tāds neizskaidrojams fakts, ka slimnieku ar slēptiem nieru traucējumiem kļūst arvien vairāk:

Nieru traucējumi bez sāpēm un citiem redzamiem simptomiem 60-tajos gados tika novēroti tikai 15-20% slimnieku, 70-tajos gados – 40%, 80-tajos – vairāk nekā puse slimnieku… Cik mūsdienās – mums nav zināms, bet droši vien, ka palielinās.

Mūsu ķermenī vienmēr veidojas toksīni – tā ir cena, ko mēs maksājam par olbaltumvielu sašķelšanu un uzsūkšanos. Jo vairāk mēs lietojam olbaltumvielas (dzīvnieku valsts produktus), jo vairāk toksīnu nokļūst asinīs, un nierēm ir jāstrādā ar papildus slodzi. Taču cilvēki lieto pārmērīgi daudz dzīvnieku olbaltumvielu. Tad nav brīnums, ka nieres netiek galā ar savu darbu. Kā sekas – “saindētas” asinis un toksīnu uzkrāšanās dažādos audos un orgānos, tajā skaitā arī smadzenēs. Tādi toksīni, kā urīnviela, urīnskābe, fenoli, indols, kreatīns un citi, neļauj nervu šūnām saņemt pietiekošu daudzumu uzturvielas. Kāpēc tā notiek, zinātnei vēl nav īsti skaidrs.

Dietologi klanās cilvēku paradumiem lietot milzum daudz gaļas un citu dzīvnieku valsts produktus, un, lai kaut kā mazinātu kaitējumu veselībai, iesaka “atšķaidīt” indes ar ūdeni. Šī iemesla dēļ viņi iesaka dzert daudz šķidruma, taču nierēm no tā kļūst vēl smagāk.

Mediķi labi zina, ka nieru un urīnpūšļa iekaisumu grūti konstatēt, pat veicot ultrasonogrammu un analīzes. Un slimnieki ar hronisko pielonefrītu (nieru iekaisumu) pēc pārbaudēm saņem parasto atbildi «Jūsu nieres ir veselas».

Zinātniskajā konferencē neiroloģijā mēs uzzinājām, ka hroniskais nieru un urīnpūšļa iekaisums var izpausties, kā gurdenums, apetītes zudums, bezmiegs un citi nervu traucējumi.

Ja jūs ātri nogurstat, ja vakaros jums ir nespēks un sausums mutē – jums jāatveseļo nieres.

Kas izraisa nieru hronisko iekaisumu? Tās ir baktērijas. Taču atklāt šīs baktērijas ar analīzēm vien ir ļoti grūti. Pat tad, kad iekaisums ir akūts, baktērijas atrod tikai 50% gadījumu.

Reti kad nieru un urīnpūšļa iekaisumu izraisa infekcija. Tādu infekciju var dabūt tikai dzimumkontaktos… Seksuāli transmisīvo baktēriju īpašniekus analīzes nosaka, bet kas notiek ar pārējiem slimniekiem?

Vai jums ir bijis urīnpūšļa iekaisums? Vai tas atkārtojas, piem., tad, kad esat saaukstējušies?

Lielākai daļai cilvēku, kuriem ir nieru vai urīnpūšļa iekaisums tā vispār nav infekcija! Tas nav atnācis no ārpuses. Baktērijas, kas izraisīja iekaisumu, ir jūsu zarnu baktērijas. Zarnu nūjiņa e.coli, enterokokki un citas zarnu baktērijas. Kā tās nokļuva jūsu urīnpūslī? Šīm baktērijām ir izdevies izlauzties cauri gļotādai un nokļūt asinsvados. Pēc tam tās aizceļoja līdz urīnvadiem, urīnpūšļa un pat nierēm, tās var nokļūt arī prostātdziedzerī vīriešiem, un sievietēm – olnīcās. Par cik šādām baktērijām urīnorgānu sistēmā nevajadzētu būt, rodas iekaisums. Ar to, protams, var tikt galā antibiotikas, taču tikai līdz nākamai reizei, kad jau citas baktērijas no zarnām nokļūst tur, kur tām nevajadzētu atrasties. Jūs varat nodot analīzes, bet visdrīzāk jums neko neatradīs, jo šī nav infekcija, bet gan “jūsu” baktērijas.

Kas notiek tad, kad urīnorgānu sistēma cieš no regulāras zarnu baktēriju invāzijas? Kas notiek tad, kad nieres ir pārslogotas ar dzīvnieku olbaltumvielām? Jūs pat varat nejust iekaisumu – urinēšana ir normāla, nekas nesāp… Taču ir citi simptomi:

* Ja nieres netiek galā ar toksīniem, tos sāk izvadīt plaušu un elpošanas orgānu gļotāda. Tie izvadās ar gļotām rīklē un deguna dobumos, tas ir klepus, astma, hroniskais bronhīts…

* Toksīni kairina kuņģa un zarnu gļotādu.

* Novājinātas nieres nespēj pietiekoši noārdīt hormonu gastrīnu, kas paaugstina kuņģa skābumu. Tad parādās dedzināšana, nesvaiga elpa, skābums mutē, slikta dūša, smagākā stāvoklī – gastrīts, duodenīts, čūla.

 * Novājinātas nieres izdala mazāk eritropoetīnu, hormonu, kas stimulē kaulu smadzeņu šūnas. Savukārt kaulu smadzenes sāk ražot mazāk eritrocītus, rodas zems hemoglobīna līmenis, audi sāk ciest no skābekļa trūkuma. Dzelzs preparāti šādos gadījumos nelīdzēs. Taču, kā rāda pieredze, dzelzs preparāti vispār reti kad palīdz. Jāstrādā ar nierēm.

* Nieres regulē asinsvadu tonusu. Nieres atbild par zemu vai augstu asinsspiedienu. Taču bijušajās padomju valstīs, joprojām ārstē vegetodistoniju, slimību, kas neeksistē. Jaunākie pētījumi apgalvo: ja jums kaut reizi mūžā (piem., bērnībā) ir bijis urīnpūšļa, urīnvada vai nieru iekaisums – visās asinsspiediena problēmās vainojiet nieres.

 * Jo retāk jūs urinējiet, jo sliktāk! Sievietēm normāli būtu jāiet uz tualeti reizi stundā, vīriešiem retāk, jo viņiem urīnpūslis ir 3 reizes lielāks. Ja jums, dāmas, tāda vajadzība nerodas, tas ir slikti – tas liecina, ka jūsu nieres ir novājinātas.

Reta urinēšana nozīmē to, ka nieres pārāk lēni filtrē asinis. Kalcijs, kālijs un nātrijs asinīs ir vairāk nekā nepieciešams. Tas izraisa vairogdziedzera slimības.

* Tās ir ļoti sarežģītas bioķīmiskās reakcijas: novājinātas nieres nedod glikozi smadzenēm, bet veicina tauku uzkrāšanos, lieku svaru.

* Urīnorgānu iekaisumi un prostatīts negatīvi ietekmē testosteronu. Testosterons ir hormons, kas atbild par ķermeņa vīrišķajām īpašībām. Testosterona trūkums var izpausties arī kā nervozitāte, trausls miegs, nogurums.

Ērika un Pēteris ANTONI

Par ārstēšanu bez zālēm (nierēm un citiem orgāniem un sistēmām), par mūsu pieeju – NEIROPLASTIKU, varat izlasīt citos rakstos:

Aizliegums atveseļoties – patiesība par neārstējamām slimībām

VESELĪBAS KODI

Konsultācijas veselības jautājumos 26520819, 28866000

Neiroplastiskais seanss NIERĒM UN VIRSNIERĒM.